romāns

  • Datums
  • 29 janvāris, 2021

JANVĀRIS

Jauns gads, bet tā pati vecā es. Jo labām lietām kāpēc mainīties?Ja joprojām esi uzticīgs emuāra AUSTRA.LV lasītājs, neizsakāmi priecājos. Ja esi šeit nejauši iemaldījies un vēl nespēj aptvert notiekošo, nebēdz prom, bet uzklausi, kas man rakstāms. 2021. gada janvāris bijis grāmatu ziņā ļoti ražīgs. Ja ņem vērā, ka mīlestība man jādala uz desmit galviņām …

Turpināt lasīt
Māris Bērziņš. Aizliegtais pianīns.
  • Datums
  • 15 septembris, 2020

Māris Bērziņš «Aizliegtais pianīns»

“Grieztus ziedus tu vari pieņemt bez uztraukuma, tos ieliks vāzē, un visa korupcija jau pēc dažām dienām novītīs, bet podiņos gan nevajadzētu pieņemt. Jo to tu vari aiznest uz mājām, puķes pārstādīt dārzā un tad par tām jau priecāsies ne tikai tu viena, bet arī tava ģimene, draugi un paziņas, kuriem īstenībā nekāda likumīga pamata …

Turpināt lasīt
Niklass Nats o Dāgs. 1793
  • Datums
  • 7 augusts, 2020

Niklass Nats o Dāgs «1793»

“Lai labi melotu, ir nepieciešami divi cilvēki – viens, kurš stāsta pasakas, un otrs, kurš labprāt tās klausās.” Mednieks un medījums beržas viens gar otru kā zāģa neasie zobi, kas cenšas uzplēst koka ādu. Uzplēst ādu, lai sastingtu starp tā pusdzīvās dvēseles apdari, laika mutes apslienātu. Realitāte un iedomas saveļas kamolā kā sētas runči pēc …

Turpināt lasīt
  • Datums
  • 31 jūlijs, 2020

JŪLIJS 2020

Jūlija mēnesim pieder visas jāņogas un upenes krūmos. Viss ērkšķogu krūmu sadzelto roku sāpju rūgtums. Ķirši, kas krītot paukšķ pret tik tikko nopļautas zāles muguru, un zem baso kāju svara saspiestie kaukāzplūmju apaļie ķermeņi.Saules un vēja izžāvēto smilšu klājums un līcis, kura skaujas tik patīkami siltas kā dūnu segas pieskāriens. Negaisa debesis pilnbriedā. Un zemeņu …

Turpināt lasīt
Leons Briedis. Vilcene un atraitnis.
  • Datums
  • 8 jūlijs, 2020

Leons Briedis «Vilcene un atraitnis»

“Mīlestībā pietiek, ja viens mīl un otrs ļauj sevi mīlēt…” Nonākt abpusēji sarežģītā situācijā. Nonākt bezizejā. Nonākt bezizejā, kurai cauri vīta ķecerīgu atbalsu kakofonija, kurā iegrimt kā mīkstā sūnā, kļūstot par medījumu skudru, slaido vēderu pavēlnieču, aso ilkņu pavedieniem, mutes dobuma rotājumiem. Nonākt dziļu jūtu akropolē, pret kuru dauzīt pieres vietu, ļaujot birt nodeldētu dogmu …

Turpināt lasīt
Kriss Bodžaljans. Tuksneša meitenes.
  • Datums
  • 1 jūlijs, 2020

Kriss Bodžaljans «Tuksneša meitenes»

“…tuksnesī mitinās vēl neskaitāmi tūkstoši izsūtīto. Dažreiz žandarmi nogādā viņus Alepo, citreiz viņi tiek dzīti tālāk uz austrumiem gar Eifratas krastiem un pavada ceļā nedēļu ilgāk, līdz sasniedz nometnes, —kaut arī viņš uzsver, ka vārds “nometne” ir eifēmisms.– Esmu dzirdējis, ka “kautuve” ir daudz precīzāks apzīmējums.“ Neviens cilvēks nepiedzimst ar tuksnesi sirdī. Sausu, irstošu zemi …

Turpināt lasīt
Italo Kalvīno. Ja reiz ziemas naktī ceļinieks.
  • Datums
  • 17 aprīlis, 2020

Italo Kalvīno «Ja reiz ziemas naktī ceļinieks»

“Teksts, kad tu to lasi pats, ir kaut kas tāds, kas tiešām pastāv un pret ko tu neizbēgami atduries; turpretī, kad tev to balsī tulko, tas ir kas tāds, kas vienlaikus pastāv un nepastāv un kam tu nevari pieskarties.” Es nekad nelasu vairākas grāmatas vienlaicīgi. Tāpat kā nemēdzu iet divos virzienos vienlaicīgi, vai nemēģinu padzerties …

Turpināt lasīt
Alesandro Bariko. Jaunā Līgava
  • Datums
  • 6 aprīlis, 2020

Alesandro Bariko «Jaunā Līgava»

“Lai arī kāds būtu mans dzīvošanas galamērķis, pilnīgi noteikti nepiemērota ir gaisma, kurā es gaidu tā iepazīšanu, un tikpat absurda ir ainava, kurā ļauju šim galamērķim tuvoties, un vājprātīgi stulbs ir tas sastingums, kurā to gaidu.” Sirreāla sajūta dienu no dienas mosties pasaulē, kurā esam ķīlnieki paši sev. Ķīlnieki sev un sienām, kuras spītīgi aplīmētas …

Turpināt lasīt