Francija

Marta Hola Kellija «Ceriņu meitenes»
  • Datums
  • 24 oktobris, 2022

Marta Hola Kellija «Ceriņu meitenes»

«Lasīt avīzēs par karu un atzīmēt notikuma vietas ar kniepadatām kartē nav gluži tas pats, kas redzēt savām acīm.» 232. lapaspuse «Tev būtu vajadzējis redzēt zvaigznes tajā naktī – tās izskatījās kā uzmestas debesīs lielos kūļos. Šķita, ka tās vēro, noraugoties lejup uz notiekošo, un skumst, ka neko nespēj līdzēt.» 351. lapaspuse «Skumjām piemīt dīvaina …

Turpināt lasīt
Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm»
  • Datums
  • 16 augusts, 2022

Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm»

«Ja katru reizi, kad par tevi iedomājos, izaugtu viena puķe, pasaule būtu viens vienīgs dārzs.» 76. lapaspuse Kā piķa melnā tumsā, taustoties pēc gaismas slēdža istabā, kas nekad vairs nebūs apdzīvojama (zinu, ka šeit jau gadiem valda caurvējš un elektrības atslēgums, bet es cenšos; ceru ka tu redzi, cik ļoti es tiecos pēc gaismas sevī), …

Turpināt lasīt
Delfīne de Vigāna «Bērni ir karaļi»
  • Datums
  • 7 jūlijs, 2022

Delfīne de Vigāna «Bērni ir karaļi»

«Pasaule nav mainījusies, tikai kļuvusi sliktāka un izliekas neredzam, ka gaidāma bojāeja.» 260. lapaspuse Atkāpe no malas. Vārdi atkāpjas no malas, bet domas paliek, kur stāvējušas. Sastingušas bailēs sastingušas bailes. Atkāpe no malas, bet atkāpties nav kur. Tu esi tik melns un maziņš kā komats vai punkts. Tu vari «no rīta iziet no mājas mierīgs …

Turpināt lasīt
Delfīne de Vigāna «No un es»
  • Datums
  • 9 jūnijs, 2021

Delfīne de Vigāna «No un es»

Mēs spējam sūtīt kosmosā virsskaņas lidmašīnas un raķetes, identificēt noziedznieku pēc viena mata vai sīkas ādas plēksnītes, radīt tomātus, ko var glabāt ledusskapī trīs nedēļas, un tiem nav ne vainas, un mikroskopiskā mikroshēmā ietilpināt miljardiem informācijas vienību. Mēs spējam ļaut cilvēkiem nomirt uz ielas. Auzu pārslu cepumi ar rozīnēm. Sasprūduši kaklā kā palu sanestā biomasa …

Turpināt lasīt
Delfīne de Vigāna. Lojalitātes.
  • Datums
  • 27 jūlijs, 2020

Delfīne de Vigāna «Lojalitātes»

“Kādu vakaru es mēģināju tikt skaidrībā ar nomācošo sajūtu, kas mani pārņēma pirms dažām dienām, it kā būtu sākusies laika atpakaļskaitīšana, it kā mums nezinot būtu iedarbināts taimeris un vērtīgais laiks aizplūstu, bet mēs to nedzirdam un klusējošā procesijā dodamies pretī kaut kam absurdam, kura ietekmi nespējam iedomāties.” Šorīt pamodos ar vārdiem neizsakāmu vēlmi pēc …

Turpināt lasīt
Sofija Lundberja. Sarkanā adrešu grāmatiņa.
  • Datums
  • 9 jūnijs, 2020

Sofija Lundberja «Sarkanā adrešu grāmatiņa»

“No dažām atmiņām nevar atbrīvoties. Tās paliek un pūžņo, reizēm pārplīst kā čulga un rada sāpes, šaušalīgas sāpes.” Cilvēki ir kā bangojoši viļņi jūrā. Kā Titāni, kas valda pār pasaules ūdeņiem. Tie uzrodas piepeši, modušies no saldskāba miega. Izspūrušiem matiem izrausušies no miera azotes siltās oderes, atstājot tajā nospiedumus, groteskus kā sniega eņģeļus. Tie spītīgi …

Turpināt lasīt
Goli Taraghi. Citur. Granātābolu kundze un viņas dēli.
  • Datums
  • 4 jūnijs, 2020

Goli Taraghi «Citur. Granātābolu kundze un viņas dēli»

“Ārpasaule ir kā tumšs okeāns. Bet visas šīs tumsas vidū, paldies Dievam, mēs sēžam šeit, gaismas saliņā, nelikdamies ne zinis par to, kas notiek mums apkārt. Mēs vēl arvien esam mēs paši.” Ja ir kaut kas spēcīgāks par Zemes pievilkšanas spēku, tad tikai spēks, kurš mūs tur pie savām mājām. Saviem asajiem smilšu graudiem, kas …

Turpināt lasīt