• Datums
  • 30 jūnijs, 2020

JŪNIJS 2020

Jūnijs (nemaz ne dīvainā kārtā) šoreiz iekārtojies uz atspirdzinošiem dzērieniem tieši zem sliņķu zvaigznāja. Tāpēc tas, ka zvilnēšanu starp burtu okeāna viļņiem nomainīju pret rēnām pastaigām meža pavēnī un auguma stutēšanu kāpu smiltīs, ļaujot kulstīt saules sakarsētiem pirkstu galiem savu ādu, šķita tik dabīgi pašsaprotami, ka nejūtu ne mazāko kripatu vainas apziņu ne par to, …

Turpināt lasīt
Anete Mīrsva. Samsona ceļojums.
  • Datums
  • 26 jūnijs, 2020

Anete Mīrsva «Samsona ceļojums»

“Tagad arī Samsons ir aizgājis. Sajūta gaužām dīvaina, tāds kā tukšums krūtīs, it kā es būtu šokolādes Ziemassvētku vecītis – ar trauslu, viegli ielaužamu čauliņu apkārt.” Mēs visi esam peldējušies kāda mīlestības okeānā. Tik saldā un mīkstā kā īriss. Tik zīdaini liegā kā piens. Brīvi elpojošā, visaptverošā kā jūras viļņu skāviens. Privātīpašnieciski sargājošā kā vārdu …

Turpināt lasīt
MAIJS
  • Datums
  • 19 jūnijs, 2020

MAIJS 2020

Pavasaris šogad meta neskaitāmus izaicinājumus – sākot jau ar to, ka tā atnākšana bija jāgaida ilgāk nekā ierasti pieklātos. Ķiršu ziedpumpuru sprāgšanas pretī saules stariem, pieneņpūku un debesmannu mākoņu dzimšanas zilgajā debesu velvē, pirmā negaisa basām kājām kāpšanas varavīksnes kalnā kavēšanās, ļāva iekrampēties grāmatu vākos. Ilgāk un vairāk nekā ierasti pieklātos. Šajā sadaļā (Mēneša šķērsgriezumā) …

Turpināt lasīt
Vilis Seleckis. Ardievas mežam.
  • Datums
  • 15 jūnijs, 2020

Vilis Seleckis «Ardievas mežam»

“… esmu izlauzies brīvībā un nekad nekas mani vairs neiedzīs tumsonības aizgaldā.” Acis aizvērtas. Aiz plakstiem kņudinoši trīs gaismiņas. Uz sacensībām, kura pirmā spēs nolikt gar zemi izstīdzējušo cilvēka stāvu. Mutes dobuma gļotāda izžuvusi sausa kā neauglīga zemes sega. Ausīs uzmācīgs diriģents bez apstājas diriģē īdošu klusuma simfoniju. Desmit kraupjaini pirksti savilkti divās neizteiksmīgās dūrēs. …

Turpināt lasīt
Sofija Lundberja. Sarkanā adrešu grāmatiņa.
  • Datums
  • 9 jūnijs, 2020

Sofija Lundberja «Sarkanā adrešu grāmatiņa»

“No dažām atmiņām nevar atbrīvoties. Tās paliek un pūžņo, reizēm pārplīst kā čulga un rada sāpes, šaušalīgas sāpes.” Cilvēki ir kā bangojoši viļņi jūrā. Kā Titāni, kas valda pār pasaules ūdeņiem. Tie uzrodas piepeši, modušies no saldskāba miega. Izspūrušiem matiem izrausušies no miera azotes siltās oderes, atstājot tajā nospiedumus, groteskus kā sniega eņģeļus. Tie spītīgi …

Turpināt lasīt
Goli Taraghi. Citur. Granātābolu kundze un viņas dēli.
  • Datums
  • 4 jūnijs, 2020

Goli Taraghi «Citur. Granātābolu kundze un viņas dēli»

“Ārpasaule ir kā tumšs okeāns. Bet visas šīs tumsas vidū, paldies Dievam, mēs sēžam šeit, gaismas saliņā, nelikdamies ne zinis par to, kas notiek mums apkārt. Mēs vēl arvien esam mēs paši.” Ja ir kaut kas spēcīgāks par Zemes pievilkšanas spēku, tad tikai spēks, kurš mūs tur pie savām mājām. Saviem asajiem smilšu graudiem, kas …

Turpināt lasīt